Saturs

Ievads
1.Valsts un pašvaldību sektoru datu kopsavilkums
2.Valsts sektors
3.Pašvaldību sektors

 

Ievads

 

Pārskats sagatavots saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”.

Dati ir apkopoti par valsts institūcijām un pašvaldībām.

 

1. Valsts un pašvaldību sektoru datu kopsavilkums

 

Valsts un pašvaldību pasūtījumiem izlietotie līdzekļi sastāda 9% no valsts iekšzemes kopprodukta.

1998.gadā no budžeta valsts un pašvaldību pasūtījuma vajadzībām faktiski izlietots 339,7milj.Ls. Pārskatos ir iekļauti arī dati par pārskata periodā noslēgtajiem līgumu apjomiem (kas sastāda 338milj.Ls). Salīdzinājumā ar faktiski izlietotiem līdzekļiem šī summa ir mazāka (par 1,7milj.Ls), jo līgumi, kuru izpilde ir ilgāka par vienu gadu, tiek atspoguļoti pie kopēji noslēgto līgumu apjoma tajā gadā, kad tie ir noslēgti.

1998.gadā ir veikti 640’446 pasūtījumi. Kopējais piegādātāju skaits ir 870’331, kur pārsvarā dominē vietējie piegādātāji 860’032 (99%) un ārvalstu piegādātāji 10’299 (1%). Valsts un pašvaldību pasūtītāji visbiežāk pielietojuši cenu aptaujas metodi 243’179 (53,6%). Viena pretendenta piedāvājuma metode piemērota 209’124 reizes (jeb 46 %), konkursus - 1536 (0,3%) un  izsoles - 342 (0,1%).

Valsts un pašvaldību pasūtījums dalās trīs kategorijās: būvdarbi, būvprojektēšana un preču piegādes un pakalpojumi. 1.attēlā redzams, ka preču piegādes un pakalpojumu kategorijā ir veikti 635’104 pasūtījumi faktiski izlietojot 228,1milj.Ls (kopējais noslēgto līgumu apjoms 221,5milj.Ls), būvdarbu kategorijā veikti 4’838 pasūtījumi faktiski izlietojot 108milj.Ls (kopējais noslēgto līgumu apjoms 113,7milj.Ls), bet būvprojektēšanā 504 pasūtījumi faktiski izlietojot 3,5milj.Ls (kopējais noslēgto līgumu apjoms 2,8milj.Ls).

 

1.attēls

Kopējais faktiski izlietoto līdzekļu sadalījums pa kategorijām

Pārskats rāda, ka valsts sektorā kopējie faktiski izlietotie līdzekļi (par 100,4milj.Ls  vairāk) pārsniedz pašvaldības sektorā faktiski izlietotos līdzekļus. Būvdarbu kategorijā no kopējiem faktiski izlietotiem līdzekļiem 67% jeb 72milj.Ls izlietoti valsts sektorā, 33% jeb 35,9milj.Ls izlietoti pašvaldības sektorā. Būvprojektēšanas kategorijā valsts sektorā faktiski izlietots 2,4milj.Ls, bet pašvaldības sektorā faktiski izlietoti 1,1milj.Ls (jeb attiecīgi 69% un 31%). Preču   piegādes   un   pakalpojumu   kategorijā  valsts sektorā  faktiski  izlietots  145,5milj.Ls, bet pašvaldības sektorā tikai 82,5milj.Ls (attiecīgi 64% un 36%)(sk.2.att.).

2.attēls

Faktiski izlietoto līdzekļu sadalījums pa valsts un pašvaldību sektoru

 

Salīdzinājumam statistiskā informācija tiek sagrupēta pēc vērtību sliekšņiem  t.i. būvdarbu kategorijā katra noslēgtā līguma apjoms ir virs vai zem 4milj.Ls, būvprojektēšanas un preču piegādes un pakalpojumu kategorijā, kur katra noslēgtā līguma apjoms ir virs vai zem 104tūkst.Ls. Šīs summas atbilst sliekšņiem no kuriem sāk darboties Eiropas Savienības Direktīvas un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas līgums par valsts iegādēm.

1998.gadā valsts un pašvaldību sektorā nav slēgti būvdarbu līgumi kuru apjoms pārsniedz 4.milj.Ls. Turpretī ir veikti 4’838 pasūtījumi, kuru līgumu apjoms līdz 4.milj.Ls, par kopējo noslēgto līgumu summu 113,7milj.Ls, kur faktiski izlietots 108milj.Ls. Šos pasūtījumus izpildīja 160’170 vietējie piegādātāji un tikai 30 ārvalstu piegādātāji.

Būvprojektēšanas kategorijā valsts un pašvaldību sektorā ir veikts viens pasūtījums kuru līgumu apjoms pārsniedz 104tūkst.Ls. Tā kopējais noslēgto līgumu apjoms ir 177tūkst.Ls, bet faktiski izlietots 1,4milj.Ls. Šo pasūtījumu veicis vietējais piegādātājs. Turpretī līdz 104tūkst.Ls ir veikti 503 pasūtījumi, kur kopējais noslēgto līgumu apjoms ir 2,6milj.Ls, bet faktiski izlietots 2,1milj.Ls (sk.3.att.). Šos pasūtījumus izpildīja 477 vietējie piegādātāji un 4 ārvalstnieki (attiecīgi 99% un 1%).

3.attēls

Faktiski izlietoto līdzekļu salīdzinājums būvprojektēšanas kategorijā pa sliekšņiem

 

 

Preču piegādes un pakalpojumu kategorijā valsts un pašvaldību sektorā ir veikti 200 pasūtījumi kuru līgumu apjoms pārsniedz 104tūkst.Ls. Tā kopējais noslēgto līgumu apjoms ir 57,3milj.Ls, bet faktiski izlietots 56,7milj.Ls. Šos pasūtījumus izpildīja 151 vietējie piegādātāji un 37 ārvalstu piegādātāji (attiecīgi 80% un 20%). Turpretī līdz 104tūkst.Ls ir veikti 634’904 pasūtījumi, kur kopējais noslēgto līgumu apjoms ir 164,2milj.Ls, bet faktiski izlietots 171,4milj.Ls (sk.4.att.). Šos pasūtījumus izpildīja 699’233 vietējie piegādātāji un 10’228 ārvalstu piegādātāji (attiecīgi 99% un 1%).

4.attēls

Faktiski izlietoto līdzekļu salīdzinājums preču piegādes un pakalpojumu kategorijā pa sliekšņiem

Gada pārskatos atspoguļotā informācija liecina, ka valsts un pašvaldību pasūtītāji  pielietojuši 1’878 izsoles un konkursus (342 - izsoles; 1536 - konkursus), bet Latvijas Republikas oficiālā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ievietoti tikai 1011 (325 - izsoles un 686 - konkursi) uzaicinājuma sludinājumi. Tas liecina, ka puse (867)  no veiktiem konkursiem un izsolēm netiek publicēts presē, kas parāda slēgto konkursu daudzumu.

Viena no biežāk izvēlētām metodēm valsts un pašvaldību publicētos uzaicinājuma sludinājumos ir konkurss (325 - izsoles un 686 - konkursi). Valsts institūcijas publicējušas 227 uzaicinājuma sludinājumus vairāk nekā pašvaldības. 5.attēlā redzams salīdzinājums starp valsts un pašvaldības sektora publikāciju skaitu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pa mēnešiem.

5.attēls

Publikāciju skaits “Latvijas Vēstnesī” pa  mēnešiem  (salīdzinot valsts un pašvaldību sektoru)

 

2. Valsts sektors

1998.gadā valsts institūcijas veikušas 131’284 valsts pasūtījumus, kuru kopējais noslēgto līgumu apjoms sastāda 224,3milj.Ls, bet faktiski izlietoti 220milj.Ls. Starpība starp kopējo noslēgto līgumu apjomu un faktiski izlietotiem līdzekļiem sastāda 4,3milj.Ls (jeb 2%).

Valsts sektora faktiski izlietoto līdzekļu apjoms 1998.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 174,9milj.Ls jeb 4,8 reizes (pēc pārskata datiem). Arī valsts pasūtījumu skaits pieaudzis par 89’010 pasūtījumiem jeb 3,1 reizes (pēc pārskata datiem).

Valsts sektorā kopējais piegādātāju skaits ir 131’284, kur pārsvarā dominē vietējie piegādātāji 118’766 un 10’207 ārvalstu piegādātāji (attiecīgi 92% un 8%). Vislielāko ārvalstu piegādātāju skaitu veido (87% no kopējā ārvalstu piegādātāju skaita) Ārlietu ministrijas pasūtījumi, kas izskaidrojams ar plašo ministrijas darbību ārzemēs.

Kopējais procedūru (izsole, konkurss, viens pretendents un cenu aptauja) skaits sastāda 131’434, kur visbiežāk piemērota cenu aptaujas metode 89’752 (67,8%). Viena pretendenta piedāvājuma metode piemērota 40’183 ( 31%) reizes, konkursa metode -1234 reizes (jeb 1%), bet izsoles - 265 ( 0,2%).

Pašreizējie dati rāda, ka vidējā viena valsts pasūtījuma vērtība ir 1677Ls. 4.ceturksnī šī summa ir palielinājusies par 647Ls.

Valsts pasūtījumos būvprojektēšanas kategorija atspoguļota tikai 4.ceturksnī, sakarā ar izdarītajām izmaiņām likumā “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”. Būvprojektēšanā faktiski izlietots 2,4milj.Ls un veikti 214 pasūtījumu.

Būvdarbu kategorijā 1998.gadā veikti 1763 pasūtījumi faktiski izlietojot 72milj.Ls (kopējais noslēgto līgumu apjoms 77,9milj.Ls).

 Preču piegādes un pakalpojumu kategorijā ir veikti 129’307 pasūtījumi faktiski izlietojot 145,5milj.Ls (kopējais noslēgto līgumu apjoms 145,1milj.Ls). Procentuālais sadalījums pa kategorijām ir attēlots 6.attēlā.

 

 

6.attēls

Valsts sektorā faktiski izlietoto līdzekļu sadalījums pa kategorijām

 

 

Salīdzinājumā ar 1997.gadu būvdarbu kategorijā faktiski izlietoto līdzekļu apjoms pieaudzis par 67,8milj.Ls jeb 17 reizes. Preču piegādes un pakalpojumu kategorijā faktiski izlietoto līdzekļu apjoms pieaudzis par 104,5milj.Ls jeb 3,5 reizes (pēc pārskata datiem).

Salīdzinot vērtību sliekšņus būvdarbu kategorijā valsts sektorā nav slēgti būvdarbu līgumi, kuru apjoms pārsniedz 4.milj.Ls. Turpretī ir veikti 1’763 valsts  pasūtījumi, kad līgumu summa līdz 4.milj.Ls, par kopējo noslēgto līgumu summu 77,9milj.Ls, kur faktiski izlietots 72milj.Ls. Šos valsts pasūtījumus veica 1731 vietējie piegādātāji un 22 ārvalstu piegādātāji (attiecīgi 99% un 1%).

Būvprojektēšanas kategorijā, kad līgumu summa pārsniedz 104tūkst.Ls veikts viens valsts pasūtījums (Kultūras ministrija), kuru noslēgto līgumu summa ir 177tūkst.Ls, bet faktiski izlietots 1,4milj.Ls (Kultūras ministrija – 176,8tūkst.Ls un Latvijas Banka – 1,2milj.Ls). Šo pasūtījumu veica vietējais piegādātājs. Turpretī līdz 104tūkst.Ls ir veikti 213 valsts pasūtījumi, kur kopējais noslēgto līgumu apjoms ir 1,1milj.Ls, bet faktiski izlietots 997,9tūkst.Ls (sk.7.att.). Šos valsts pasūtījumus veica 211 vietējie piegādātāji un 2 ārvalstu piegādātāji (attiecīgi 99% un 1%).

 

 

7.attēls

Valsts sektorā faktiski izlietoto līdzekļu salīdzinājums būvprojektēšanas kategorijā pa sliekšņiem

 

Preču piegādes un pakalpojumu kategorijā, kad līgumu summa pārsniedz 104tūkst.Ls veikti 162 valsts pasūtījumi, kuru noslēgto līgumu summa ir 51,7milj.Ls, bet faktiski izlietots 50,6milj.Ls. Šos valsts pasūtījumus veica 128 vietējie piegādātāji un 35 ārvalstu piegādātāji (attiecīgi 79% un 21%). Turpretī līdz 104tūkst.Ls ir veikti 129’145 valsts pasūtījumi, kuru noslēgto līgumu summa ir 93,3milj.Ls, bet faktiski izlietots 94,8milj.Ls (sk.8.att.). Šos valsts pasūtījumus veica 116’695 vietējie piegādātāji un 10’148 ārvalstu piegādātāji (attiecīgi 92% un 8%).

8.attēls

Valsts sektorā faktiski izlietoto līdzekļu salīdzinājums preču piegādes un pakalpojumu kategorijā pa sliekšņiem

 

9.attēlā redzams valsts pasūtījuma faktiski izlietoto līdzekļu sadalījums pa pirmo pusgadu, trešo un ceturto ceturksni. Pirmajā pusgadā veikti 58’704 valsts pasūtījumi, kur faktiski izlietoti 58,6milj.Ls jeb 27% no gada kopējiem faktiski izlietotiem līdzekļiem. Trešajā ceturksnī veikti 30’431 valsts pasūtījumi faktiski izlietojot 33,1milj.Ls, jeb 15% no gada kopējiem faktiski izlietotiem līdzekļiem, bet ceturtajā ceturksnī veikti 42’149 valsts pasūtījumi, kur faktiski izlietoti 128,3milj.Ls, jeb 58% no gada kopējiem faktiski izlietotiem līdzekļiem.

9.attēls

Valsts sektorā faktiski izlietoto līdzekļu sadalījums pa pirmo pusgadu, trešo un ceturto ceturkšņiem

 

10.attēlā vērojams valsts pasūtījuma faktiski izlietoto līdzekļu sadalījums pa kategorijām pirmajā pusgadā, trešā un ceturtā ceturkšņu griezumā.

Būvprojektēšanas kategorijas datus nav iespējams salīdzināt ceturkšņu griezumā, jo dati iegūti tikai ceturtā ceturksnī.

Būvdarbu kategorijā faktiski izlietoto līdzekļu dinamika ir vienmērīga tā pirmajā pusgadā sastāda 20%, trešajā – 11% bet ceturtajā – 69% no kopējiem faktiski izlietotiem līdzekļiem gadā. Turpretī pasūtījumu skaita dinamika gada beigās ir samazinājusies (pirmajā pusgadā 50% attiecīgi trešajā ceturksnī 28% un ceturtajā ceturksnī 22%).

Preču piegādes un pakalpojumu kategorijā faktiski izlietotie līdzekļi pirmajā pusgadā sastāda 30%, trešajā – 17% bet ceturtajā – 53% no kopējiem faktiski izlietotiem līdzekļiem gadā. Turpretī pasūtījumu skaita dinamika gada beigās ir palielinājies (pirmajā pusgadā 45% attiecīgi trešajā ceturksnī 22% un ceturtajā ceturksnī 33%).

 

 

10.attēls

Valsts sektora faktiski izlietoto līdzekļu sadalījums pa kategorijām un ceturkšņiem

Salīdzinot valsts pasūtījumu un budžeta pārskatus redzams, ka 1998.gadā budžeta pārskatā summa, kas tiek novirzīta valsts pasūtījumiem ir 238,9milj.Ls, bet valsts pasūtījumu pārskatā kopējā summa – 220milj.Ls, tātad valsts pasūtījuma pārskata kopējais apjoms sastāda 92% no valsts budžeta pārskatā uzrādītās summas. Šie apjomi varētu svārstīties, ja būtu pieejams Latvijas Bankas un Satversmes aizsardzības biroja budžeta pārskats, kā arī Satversmes aizsardzības biroja pārskats par valsts pasūtījumu.

Gada pārskatos valsts sektorā valsts pasūtītāji pielietojuši 265 izsoles un 1234 konkursus, bet Latvijas Republikas oficiālā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ievietoti 619 uzaicinājuma sludinājumi (t.i. 255 izsoles un 364 konkursi). Savukārt 191 uzaicinājuma sludinājumiem bija piešķirts identifikācijas numurs (tas sastāda tikai 31% no kopējā uzaicinājuma skaita). Bez tam publicēti 157 rezultātu sludinājumi (t.i.25%).

Valsts institūcijās izsoles (konkursa) priekšmeti uzaicinājuma sludinājumos sadalās šādi:

-         352 pasūtījumos preču piegāde;

-         178 pasūtījumos citi pakalpojumi;

-         81 pasūtījumos būvdarbi;

-         8 pasūtījumos būvprojektēšana.

 

3. Pašvaldību sektors

 

Pašvaldības 1998.gadā veikušas 509’162 pasūtījumus, kuru kopējais noslēgto līgumu apjoms sastāda 113,7milj.Ls, bet faktiski izlietoti 119,6milj.Ls. Starpība starp kopējo noslēgto līgumu apjomu un faktiski izlietotiem līdzekļiem sastāda 5,8milj.Ls (jeb 5%).

Pašvaldību sektoru nav iespējams salīdzināt ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, jo dati par 1997.gadu nav apkopoti.

Pašvaldību sektorā kopējais piegādātāju skaits ir 741’358, kur pārsvarā dominē vietējie piegādātāji 741’266 un 92 ārvalstu piegādātāji.

Kopējais procedūru (izsole, konkurss, viens pretendents un cenu aptauja) skaits sastāda 322’765, kur visvairāk pielietota viena pretendenta izvēlētā metode 168’941 (52%), cenu aptauja 153’445 (48%), konkursa metode pielietota 302 reizes, bet izsoles 77 reizes.

Pašreizējie dati rāda, ka vidēja pašvaldību pasūtījuma vērtība ir 251 latu.

Pašvaldību pasūtījumos būvdarbu kategorijā veikti 3’075 pasūtījumi faktiski izlietojot 35,9milj.Ls (kopējais noslēgto līgumu apjoms 35,7milj.Ls).

Būvprojektēšanas kategorijā veikti 290 pasūtījumi faktiski izlietojot 1,1milj.Ls (kopējais noslēgto līgumu apjoms 1,4milj.Ls).

 Preču piegādes un pakalpojumu kategorijā ir veikti 505’797 pasūtījumi faktiski izlietojot 82,5milj.Ls (kopējais noslēgto līgumu apjoms 76,4milj.Ls). Procentuālais sadalījums pa kategorijām ir attēlots 11.attēlā.

11.attēls

Pašvaldību sektorā faktiski izlietoto līdzekļu sadalījums pa kategorijām

 

 

Salīdzinot vērtību sliekšņus būvdarbu kategorijā pašvaldību sektorā nav slēgti būvdarbu līgumi, kuru apjoms pārsniedz 4.milj.Ls. Turpretī ir veikti 3’075 pašvaldības pasūtījumi, kad līgumu summa līdz 4.milj.Ls, par kopējo noslēgto līgumu summu 35,7milj.Ls, kur faktiski izlietots 35,9milj.Ls. Šos pašvaldību pasūtījumus veica 158’439 vietējie piegādātāji un 8 ārvalstu piegādātāji.

Būvprojektēšanas kategorijā, kad līgumu summa pārsniedz 104tūkst.Ls - nav slēgti līgumi. Turpretī līdz 104tūkst.Ls ir veikti 290 pašvaldības pasūtījumi, kur kopējais noslēgto līgumu apjoms ir 1,4milj.Ls, bet faktiski izlietots 1,1milj.Ls. Šos pašvaldību pasūtījumus veica 266 vietējie piegādātāji un divi ārvalstu piegādātāji (attiecīgi 99,2% un 0,8%).

Preču piegādes un pakalpojumu kategorijā, kad līgumu summa pārsniedz 104tūkst.Ls veikti 38 pašvaldību pasūtījumi, kuru noslēgto līgumu summa ir 5,6milj.Ls, bet faktiski izlietots 6milj.Ls. Šos pašvaldību pasūtījumus veica 23 vietējie piegādātāji un divi ārvalstu piegādātāji (attiecīgi 92% un 8%). Turpretī līdz 104tūkst.Ls veikti 505’759 pašvaldību pasūtījumi, kuru noslēgto līgumu summa ir 70,8milj.Ls, bet faktiski izlietots 76,5milj.Ls. Šos pašvaldību pasūtījumus veica 582’538 vietējie piegādātāji un 80 ārvalstu piegādātāji.

12.attēls

Pašvaldību sektorā faktiski izlietoto līdzekļu salīdzinājums preču piegādes un pakalpojumu kategorijā pa sliekšņiem

Gada pārskatos pašvaldību sektorā pašvaldību pasūtītāji pielietojuši 77 izsoles un 302 konkursus, bet Latvijas Republikas oficiālā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ievietoti 392 uzaicinājuma sludinājumi (t.i. 70 izsoles un 322 konkursi). Pašvaldību sektorā biežāk izvēlētā metode ir konkurss.